“Ir nepieciešams kopīgi meklēt labākos iespējamos risinājumus turpmākai sporta nozares finansēšanas kārtībai, tostarp – attiecībā uz prioritāšu noteikšanu sporta nozarē,” norāda LSFP prezidents Einars Fogelis.

LSFP prezidents piebilda, ka vienlaikus vitāli svarīgi ir saprast, kā šis potenciālais iedalījums “prioritāros” un “neprioritāros” sporta veidos ietekmēs sporta veida vai attiecīgās sporta federācijas turpmāko attīstību un iespēju pretendēt uz atbalstu, jo prioritāro veidu nosaukšana, nenodefinējot, ko tas nozīmē, var atstāt iespaidu gan uz pašvaldību, gan potenciālo sponsoru devumu.

Tikmēr LKSAA izpilddirektors Kaspars Gorkšs uzsver, ka šādu prioritāro sporta veidu noteikšana būtu jēgpilna, ja tas nozīmētu iespēju saņemt papildu finansējumu noteiktiem sporta veidiem.

“Šāda prioritāro sporta veidu noteikšana nedrīkstētu ietekmēt Latvijā atzīto sporta federāciju bāzes finansējumu, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem minētajām organizācijām gan tiek piešķirtas zināmas tiesības, gan arī valsts tām uzliek noteiktus pienākumus. Mainoties finansējumam, gan tiesības, gan pienākumi būtu jāpārskata,” skaidroja Gorkšs.

Vēršot uzmanību uz šiem un citiem IZM sagatavotā priekšlikuma trūkumiem, LSFP un LKSSA trešdien, 25. novembrī, nosūtīja vienotu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, minētās komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājam Sandim Riekstiņam un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Vēstulē amatpersonas aicinātas pēc iespējas ātrāk sasaukt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdi, pieaicinot dalībai sēdē LSFP, LKSSA un IZM Sporta departamenta pārstāvjus, lai definētu konkrētu mērķi prioritāro sporta veidu noteikšanai valstī un visaugstākajā līmenī veicinātu diskusiju starp valsts sporta politikas veidotājiem un sabiedriskajām sporta organizācijām un kopīgi meklētu labākos iespējamos risinājumus saistībā ar turpmāko sporta nozares finansēšanas kārtību.

“Sporta sabiedrība ir orientēta uz rezultātu. Tas ir sporta pamatā. Ja mēs – gan sporta sabiedrība, gan valsts -– nevienosimies par skaidru rezultātu, ko vēlamies sasniegt, – vairāk panākumu vai fiziski aktīvu un veselīgu sabiedrību, tad nebūs iespējams noteikt kvalitatīvus kritērijus. Tieši tāpēc ir nepieciešams sēsties pie viena galda,” uzsvēra Gorkšs.

Pēc Gorkša teiktā, ar nozari nav bijušas pietiekamas diskusijas un sporta organizācijas pavisam noteikti aicina visas iesaistītās institūcijas atkārtoti pārskatīt sagatavotos dokumentus. “Esam arī gatavi iesaistīties no mūsu puses,” sacīja Gorkšs.

LKSSA izpilddirektors pauda, ka arī valsts budžeta līdzekļu sadalē sporta veidiem varētu uzlabot un adaptēt līdz šim sporta nozarē jau līdz šim izmantotos kritērijus, nevis radīt ko jaunu.

“Pašlaik gan LSFP, gan LKSSA valsts budžeta līdzekļu sadales kritēriji sporta federācijām un komandas sporta spēļu federācijām jau gadiem ir pierādījuši sevi praksē. Mūsuprāt, šos kritērijus, atsevišķos punktos pilnveidojot un uzlabojot, varētu ņemt par pamatu, piemērojot tos arī turpmākajai valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta federācijām,” tā Gorkšs.

LSFP apvieno un pārstāv 94 Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas Latvijā un LKSSA apvieno un pārstāv 11 komandu sporta spēļu sporta federācijas. Abu biedrību kopējā darba grupā, kurā tika izskatītas IZM plānotās izmaiņas sporta nozarē un sagatavots kopējais atzinums, piedalījās vairāk nekā 20 federācijas.